Kurus diskriminàcijas veidus aplþko jaunà likumdo¹ana?

Jaunà likumdo¹ana aizliedz diskriminàciju darba vietà un apmàcïbà, pamatojoties uz rasi vai etnisko izcelsmi, dzimumorientàciju, reli»iju vai ticïbu, vecumu un invaliditàti. Noteikumos par rasisko diskriminàciju ir minºtas arï tàdas sfºras, kà izglïtïba, sociàlà nodro¹inà¹ana, veselïbas aprþpe, piek¶uve precºm un pakalpojumiem un dzïve apstàk¶iem.

Kur¹ tiek pasargàts no diskriminàcijas?

Ikviens Eiropas Savienïbas teritorijà ir pasargàts no diskriminàcijas pamatojoties uz iepriek¹ minºtajiem iemesliem. 

Ko nozïmº diskriminàcija?

Jaunajos likumos ir aplþkota gan tie¹à, gan netie¹à diskriminàcija.
Tie¹à diskriminàcija rodas, ja analo»iskàs situàcijàs ar vienu personu apietas sliktàk nekà ar citu rases vai etniskàs izcelsmes, reli»ijas vai pàrliecïbas, vecuma, invaliditàtes vai seksuàlàs orientàcijas dº¶.
 
Tie¹às diskriminàcijas piemºrs ir darba piedàvàjuma sludinàjums, kurà teikts "invalïdiem nepieteikties."
 
Tomºr ïstenïbà diskriminàcija bie¾i vien ir vºrojama “izsmalcinàtàkàs” formàs. Lþk, kàdº¶ ¹ajos noteikumos ir aptverta arï netie¹à diskriminàcija.
 
Netie¹à diskriminàcija rodas, ja àrºji neitràli nosacïjumi, kritºriji vai prakse nostàda cilvºkus neizdevïgà stàvoklï rases vai etniskàs izcelsmes, reli»ijas vai pàrliecïbas, vecuma, invaliditàtes vai seksuàlàs orientàcijas  dº¶, ja vien ¹ï prakse netiek objektïvi pamatota ar likumïgu mºrói.
 
Netie¹às diskriminàcijas piemºrs ir prasïba visiem cilvºkiem, kas piesakàs konkrºtam darbam, nokàrtot noteiktas valodas zinà¹anu pàrbaudi, pat ja ¹ï valoda nav nepiecie¹ama ¹ajà darbà. Pàrbaude var atsijàt vairàk cilvºku, kam ir at¹óirïga dzimtà valoda.

Kas teikts par mocï¹anu un sliktu apie¹anos?

Jaunie likumi aizliedz mocï¹anu ar mºrói aizvainot cilvºka godu, pamatojoties uz rasi vai etniski izcelsmi, reli»iju vai ticïbu, invaliditàti, vecumu vai seksuàlo orientàciju, un radït biedºjo¹u, naidïgu, pazemojo¹u un agresïvu vidi.
Aizliegta ir arï slikta apie¹anàs – citàda attieksme, ja persona sþdzºjusies par diskriminàciju vai atbalsta kolº»i, kur¹ iesniedzis ¹àdu sþdzïbu.

Ko tas nozïmº darba devºjiem?

Jaunie likumi attiecas uz visiem privàtajiem un valsts sektora darba devºjiem. Direktïvà aplþkoti nosacïjumi pa¹nodarbinàtïbas iespºjàm (piemºram, noteikumi attiecïbà uz da¾àdiem tirdzniecïbas veidiem vai profesijàm). Visiem darba devºjiem jàizvºrtº ikviens gadïjums, lai pàrliecinàtos, ka viñi tie¹i vai netie¹i nediskriminº cilvºkus, piemºram, darba pàrrunu laikà, izvºloties kandidàtus, saistïbà ar samaksu un paaugstinà¹anu amatà, atlai¾ot no darba vai apmàcïbà. Jaunie pretdiskriminàcijas likumi attiecas uz visu nodarbinàtïbas laiku, sàkot no pieñem¹anas darbà lïdz darba lïguma beigàm.

Kàdi ir darba devºja pienàkumi pret cilvºku ar ïpa¹àm vajadzïbàm?

Darba devºjiem bþs pienàkums potenciàliem vai eso¹iem darbiniekiem ar ïpa¹àm vajadzïbàm sapràtïgàs robe¾às nodro¹inàt piemºrotus darba apstàk¶us. Darba devºjiem jàrïkojas tà, lai nodro¹inàtu darbiniekam ar ïpa¹àm vajadzïbàm piek¶uvi darba vai apmàcïbas vietai, ja vien tas darba devºjam neuzliek nesamºrïgu slogu. „Sapràtïgi darba apstàk¶i” ir, piemºram, radït piek¶uvi ar ratiñkrºsliem, piemºrot darba stundas, attiecïgi piemºrot biroja aprïkojumu vai vienkàr¹i sadalït darba pienàkumus vairàkiem darbiniekiem. Lai noteiktu, ka tas prasa nesamºrïgu ieguldïjumu, ir jàveic uzskaite par attiecïgiem finansiàliem un citiem izdevumiem, uzñºmuma finan¹u lïdzek¶iem un iespºju sañemt valsts finansºjumu vai kàdu citu palïdzïbu.

Ko no ¹iem likumiem iegþs uzñºmºjdarbïba?

Eiropas Savienïbà arvien vairàk ir situàciju, kad darba devºji interesºjas par da¾àdïbu ar uzñºmumu saistïtu iemeslu dº¶, nevis lai vienkàr¹i rïkotos saskañà ar likumdo¹anu. Uzñºmumi var gþt da¾àda veida labumu no darbaspºka da¾àdïbas politikas. ©ï politika var ietilpt uzñºmuma stratº»ijà, palïdzot papla¹inàt darbinieku skaitu un veicinàt kreativitàti un jaunievedumus. Mþsdienu daudzkulturàlajà un globalizºtà tirgþ da¾àdïba var noteikt uzñºmumiem „robe¾u” darïjumos ar klientiem, piegàdàtàjiem, akcionàriem un citàm intere¹u grupàm. Da¾àdïbas ievºro¹ana var uzlabot arï uzñºmuma reputàciju un tºlu. „Diskriminàcijas nepie¶au¹ana” var palïdzºt uzñºmumiem izvairïties no tiesu izdevumiem, darba kavºjumiem un straujas darbaspºka mainïbas. Tas sniedz darba devºjiem arï pieeju netradicionàliem darbaspºka segmentiem un palïdz piesaistït un nodarbinàt augstas kvalitàtes darbiniekus.

Vai pastàv izñºmumi diskriminàcijas vispàrºjai nolieg¹anai?

Jaunà likumdo¹ana pie¶auj ierobe¾otus izñºmumus vienlïdzïgas attieksmes principam, piemºram, pasargàt reli»isko organizàciju ºtosu vai veikt pasàkumus vecàku un jaunàku darbinieku iesaistï¹anai darba tirgþ.

Kà diskriminàcijas upuri var iesniegt sþdzïbu?

Likumdo¹ana pieprasa, ka dalïbvalstïm ir jànodro¹ina diskriminàcijas upuriem tiesïbas iesniegt sþdzïbu juridiskà vai administratïvà kàrtïbà, un tiem, kas diskriminº, tiek piemºrots attiecïgs sods.
Likumi paredz iespºju sadalït pieràdïjumu kopumu civilos un administratïvos gadïjumos. Tas palïdzºs diskriminºtajiem cilvºkiem pieràdït diskriminàciju.

Kàda palïdzïba ir pieejama diskriminàcijas upuriem?

Likumdo¹ana par rasu diskriminàciju pieprasa dalïbvalstïm nozïmºt attiecïgas iestàdes vienlïdzïgas attieksmes veicinà¹anai, kas sniegs neatkarïgu palïdzïbu diskriminàcijas upuriem, veiks aptaujas, pºtïs un publicºs neatkarïgus ziñojumus un ieteikumus. Diskriminàcijas upuri var vºrsties arï pie nevalstiskàm organizàcijàm vai arodbiedrïbàm, kam ir juridiskas tiesïbas rïkoties ¹àdà situàcijà.

Kas teikts par dzimumu vienlïdzïbu?

Dzimumu diskriminàcija aplþkota atsevi¹óà likumdo¹anà. Dzimumu diskriminàcijas jautàjumam Eiropà ir sena vºsture – diskusijas par ¹iem jautàjumiem sàkàs lïdz ar ar Eiropas Kopienas dibinà¹anu. Eiropas likumdo¹anà ir daudz informàcijas par ¹o tºmu, un ir iespºjams sañemt finansiàlu atbalstu no Dzimumu vienlïdzïbas savienïbas programmas (2001-2005). Papildu informàcija ir pieejama ¹eit.

Kad jaunà likumdo¹ana stàsies spºkà?

Dalïbvalstïm jaunie likumi ir jàiestràdà valstu likumdo¹anà. Likumu par rasu vienlïdzïbu iestràdà¹anas beigu termiñ¹ ir 2003. gada 19. jþlijs. Likumu par dzimumorientàciju, reli»iju vai ticïbu, invaliditàti iestràdà¹anas beigu termiñ¹ ir 2003. gada 2. decembris. Dalïbvalstis var pieprasït arï papildu termiñu lïdz trïs gadiem, lai savà likumdo¹anà iestràdàtu nosacïjumus par invaliditàti un vecumu.

Kas teikts par ES papla¹inà¹anos?

Visàm jaunajàm dalïbvalstïm pretdiskriminàcijas nosacïjumi savà likumdo¹anà jàiestràdà pirms iestà¹anàs Eiropas Savienïbà.

Vai ir pieejams ES finansºjums pretdiskriminàcijas projektiem?

2000.-2006.gada Kopienas rïcïbas programmas bud¾ets ir aptuveni 100 miljoni eiro. Programmas mºróis ir mazinàt diskriminºjo¹u attieksmi un situàcijas ikdienas dzïvº. Programmai ir trïs galvenàs darbïbas sfºras - veicinàt pºtïjumus par diskriminàciju, atbalstït organizàcijas, kas iesaistïju¹às cïñà pret diskriminàciju un vairot izpratni par diskriminàciju un da¾àdïbas pozitïvajiem aspektiem. Papildu informàcija par programmu ir pieejama  Komisijas interneta màjas lapà.

Ko dara ES, lai veicinàtu diskusijas par da¾àdïbu un diskriminàciju?

Viens no Kopienas rïcïbas programmà iek¶autajiem pasàkumiem ir informatïvà kampaña visàs ES valstïs, kas norisinàs cie¹à sadarbïbà ar arodbiedrïbàm, darba devºjiem, nevalstiskàm organizàcijàm un valsts iestàdºm un kuras mºróis ir uzsvºrt da¾àdïbas pozitïvos aspektus darba vietà un àrpus tàs.

Kur var atrast papildu informàciju par ES pretdiskriminàcijas politiku? informàciju par ES anti-diskriminàcijas politiku?

Papildu informàcija pieejama: http://europa.eu.int/comm/employment_social/fundamental_rights/index_en.htm

Vai sþtot e-pastu no ¹àdas adreses: empl-antidiscrimination@cec.eu.int.