Navigation Area:

Service Navigation:

Banner

TRUCK TOUR 2008

You are here:

>Sākums>Par diskrimināciju


Content Area:

Biežāk uzdotie jautājumi


Kurus diskriminācijas veidus aplūko jaunā likumdošana?

Jaunā likumdošana aizliedz diskrimināciju darba vietā un apmācībā, pamatojoties uz rasi vai etnisko izcelsmi, dzimumorientāciju, reliģiju vai ticību, vecumu un invaliditāti. Noteikumos par rasisko diskrimināciju ir minētas arī tādas sfēras, kā izglītība, sociālā nodrošināšana, veselības aprūpe, piekļuve precēm un pakalpojumiem un dzīve apstākļiem.

 

 

Kurš tiek pasargāts no diskriminācijas?

Ikviens Eiropas Savienības teritorijā ir pasargāts no diskriminācijas pamatojoties uz iepriekš minētajiem iemesliem. 

Ko nozīmē diskriminācija?

Jaunajos likumos ir aplūkota gan tiešā, gan netiešā diskriminācija.
Tiešā diskriminācija rodas, ja analoģiskās situācijās ar vienu personu apietas sliktāk nekā ar citu rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes vai seksuālās orientācijas dēļ.
 
Tiešās diskriminācijas piemērs ir darba piedāvājuma sludinājums, kurā teikts "invalīdiem nepieteikties."
 
Tomēr īstenībā diskriminācija bieži vien ir vērojama “izsmalcinātākās” formās. Lūk, kādēļ šajos noteikumos ir aptverta arī netiešā diskriminācija.
 
Netiešā diskriminācija rodas, ja ārēji neitrāli nosacījumi, kritēriji vai prakse nostāda cilvēkus neizdevīgā stāvoklī rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes vai seksuālās orientācijas  dēļ, ja vien šī prakse netiek objektīvi pamatota ar likumīgu mērķi.
 
Netiešās diskriminācijas piemērs ir prasība visiem cilvēkiem, kas piesakās konkrētam darbam, nokārtot noteiktas valodas zināšanu pārbaudi, pat ja šī valoda nav nepieciešama šajā darbā. Pārbaude var atsijāt vairāk cilvēku, kam ir atšķirīga dzimtā valoda.

Kas teikts par mocīšanu un sliktu apiešanos?

Jaunie likumi aizliedz mocīšanu ar mērķi aizvainot cilvēka godu, pamatojoties uz rasi vai etniski izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, un radīt biedējošu, naidīgu, pazemojošu un agresīvu vidi.
Aizliegta ir arī slikta apiešanās – citāda attieksme, ja persona sūdzējusies par diskrimināciju vai atbalsta kolēģi, kurš iesniedzis šādu sūdzību.

Ko tas nozīmē darba devējiem?

Jaunie likumi attiecas uz visiem privātajiem un valsts sektora darba devējiem. Direktīvā aplūkoti nosacījumi pašnodarbinātības iespējām (piemēram, noteikumi attiecībā uz dažādiem tirdzniecības veidiem vai profesijām). Visiem darba devējiem jāizvērtē ikviens gadījums, lai pārliecinātos, ka viņi tieši vai netieši nediskriminē cilvēkus, piemēram, darba pārrunu laikā, izvēloties kandidātus, saistībā ar samaksu un paaugstināšanu amatā, atlaižot no darba vai apmācībā. Jaunie pretdiskriminācijas likumi attiecas uz visu nodarbinātības laiku, sākot no pieņemšanas darbā līdz darba līguma beigām.

Kādi ir darba devēja pienākumi pret cilvēku ar īpašām vajadzībām?

Darba devējiem būs pienākums potenciāliem vai esošiem darbiniekiem ar īpašām vajadzībām saprātīgās robežās nodrošināt piemērotus darba apstākļus. Darba devējiem jārīkojas tā, lai nodrošinātu darbiniekam ar īpašām vajadzībām piekļuvi darba vai apmācības vietai, ja vien tas darba devējam neuzliek nesamērīgu slogu. „Saprātīgi darba apstākļi” ir, piemēram, radīt piekļuvi ar ratiņkrēsliem, piemērot darba stundas, attiecīgi piemērot biroja aprīkojumu vai vienkārši sadalīt darba pienākumus vairākiem darbiniekiem. Lai noteiktu, ka tas prasa nesamērīgu ieguldījumu, ir jāveic uzskaite par attiecīgiem finansiāliem un citiem izdevumiem, uzņēmuma finanšu līdzekļiem un iespēju saņemt valsts finansējumu vai kādu citu palīdzību.

Ko no šiem likumiem iegūs uzņēmējdarbība?

Eiropas Savienībā arvien vairāk ir situāciju, kad darba devēji interesējas par dažādību ar uzņēmumu saistītu iemeslu dēļ, nevis lai vienkārši rīkotos saskaņā ar likumdošanu. Uzņēmumi var gūt dažāda veida labumu no darbaspēka dažādības politikas. Šī politika var ietilpt uzņēmuma stratēģijā, palīdzot paplašināt darbinieku skaitu un veicināt kreativitāti un jaunievedumus. Mūsdienu daudzkulturālajā un globalizētā tirgū dažādība var noteikt uzņēmumiem „robežu” darījumos ar klientiem, piegādātājiem, akcionāriem un citām interešu grupām. Dažādības ievērošana var uzlabot arī uzņēmuma reputāciju un tēlu. „Diskriminācijas nepieļaušana” var palīdzēt uzņēmumiem izvairīties no tiesu izdevumiem, darba kavējumiem un straujas darbaspēka mainības. Tas sniedz darba devējiem arī pieeju netradicionāliem darbaspēka segmentiem un palīdz piesaistīt un nodarbināt augstas kvalitātes darbiniekus.

Vai pastāv izņēmumi diskriminācijas vispārējai noliegšanai?

Jaunā likumdošana pieļauj ierobežotus izņēmumus vienlīdzīgas attieksmes principam, piemēram, pasargāt reliģisko organizāciju ētosu vai veikt pasākumus vecāku un jaunāku darbinieku iesaistīšanai darba tirgū.

Kā diskriminācijas upuri var iesniegt sūdzību?

Likumdošana pieprasa, ka dalībvalstīm ir jānodrošina diskriminācijas upuriem tiesības iesniegt sūdzību juridiskā vai administratīvā kārtībā, un tiem, kas diskriminē, tiek piemērots attiecīgs sods.
Likumi paredz iespēju sadalīt pierādījumu kopumu civilos un administratīvos gadījumos. Tas palīdzēs diskriminētajiem cilvēkiem pierādīt diskrimināciju.

Kāda palīdzība ir pieejama diskriminācijas upuriem?

Likumdošana par rasu diskrimināciju pieprasa dalībvalstīm nozīmēt attiecīgas iestādes vienlīdzīgas attieksmes veicināšanai, kas sniegs neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veiks aptaujas, pētīs un publicēs neatkarīgus ziņojumus un ieteikumus. Diskriminācijas upuri var vērsties arī pie nevalstiskām organizācijām vai arodbiedrībām, kam ir juridiskas tiesības rīkoties šādā situācijā.

Kas teikts par dzimumu vienlīdzību?

Dzimumu diskriminācija aplūkota atsevišķā likumdošanā. Dzimumu diskriminācijas jautājumam Eiropā ir sena vēsture – diskusijas par šiem jautājumiem sākās līdz ar ar Eiropas Kopienas dibināšanu. Eiropas likumdošanā ir daudz informācijas par šo tēmu, un ir iespējams saņemt finansiālu atbalstu no Dzimumu vienlīdzības savienības programmas (2001-2005). Papildu informācija ir pieejama šeit.

Kad jaunā likumdošana stāsies spēkā?

Dalībvalstīm jaunie likumi ir jāiestrādā valstu likumdošanā. Likumu par rasu vienlīdzību iestrādāšanas beigu termiņš ir 2003. gada 19. jūlijs. Likumu par dzimumorientāciju, reliģiju vai ticību, invaliditāti iestrādāšanas beigu termiņš ir 2003. gada 2. decembris. Dalībvalstis var pieprasīt arī papildu termiņu līdz trīs gadiem, lai savā likumdošanā iestrādātu nosacījumus par invaliditāti un vecumu.

Kas teikts par ES paplašināšanos?

Visām jaunajām dalībvalstīm pretdiskriminācijas nosacījumi savā likumdošanā jāiestrādā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Vai ir pieejams ES finansējums pretdiskriminācijas projektiem?

2000.-2006.gada Kopienas rīcības programmas budžets ir aptuveni 100 miljoni eiro. Programmas mērķis ir mazināt diskriminējošu attieksmi un situācijas ikdienas dzīvē. Programmai ir trīs galvenās darbības sfēras - veicināt pētījumus par diskrimināciju, atbalstīt organizācijas, kas iesaistījušās cīņā pret diskrimināciju un vairot izpratni par diskrimināciju un dažādības pozitīvajiem aspektiem. Papildu informācija par programmu ir pieejama  Komisijas interneta mājas lapā.

Ko dara ES, lai veicinātu diskusijas par dažādību un diskrimināciju?

Viens no Kopienas rīcības programmā iekļautajiem pasākumiem ir informatīvā kampaņa visās ES valstīs, kas norisinās ciešā sadarbībā ar arodbiedrībām, darba devējiem, nevalstiskām organizācijām un valsts iestādēm un kuras mērķis ir uzsvērt dažādības pozitīvos aspektus darba vietā un ārpus tās.

Kur var atrast papildu informāciju par ES pretdiskriminācijas politiku? informāciju par ES anti-diskriminācijas politiku?

Papildu informācija pieejama: http://europa.eu.int/comm/employment_social/fundamental_rights/index_en.htm

 

Vai sūtot e-pastu no šādas adreses: empl-antidiscrimination@cec.eu.int.