Tiesïbu aizsardzïba un tiesïbas uz kaitºjuma atlïdzinà¹anu

Direktïvàs ir skaidri teikts, ka katram, kas ir k¶uvis par cietu¹o diskriminàcijas rezultàtà vai kas uzskata, ka ar viñu ir netaisni apgàju¹ies personisko ïpa¹ïbu dº¶, jàpie¹óir adekvàti tiesiskàs aizsardzïbas lïdzek¶i un efektïvas tiesïbas par kaitºjuma atlïdzinà¹anu (t.i., viñiem ir jàbþt spºjïgiem ievirzït lietas pareizà virzienà). ©is jautàjums paliek katras valsts valdïbas kompetencº, kurai ir jàlemj par to, vai attiecinàt to uz tiesvedïbu, t.i., kriminàlo vai civilo tiesvedïbas sistºmu, vai arï uz administratïvo. Valdïbas var arï, pºc saviem ieskatiem, izvºlºties veicinàt izlïgumus un veidot sistºmu, lai sa¹óirotu lietas par negodïgu apie¹anos, sarunu ce¶à, nevis juridiskà ce¶à.

Direktïvas valdïbàm uzliek pienàkumu nodro¹inàt, lai cilvºkiem, kuriem ir sþdzïbas par negodïgu apie¹anos, bþtu tiesïbas uz arodbiedrïbas vai speciàlistu asociàciju vai organizàciju atbalstu un viña intere¹u pàrstàvº¹anu. Tai pat laikà, viñiem ir jànodro¹ina, lai pasàkumi, kas veicami diskriminàcijas atklà¹anas gadïjumos, bþtu efektïvi, samºrïgi un pàrliecino¹i’. Citiem vàrdiem sakot, sodam par diskriminàciju jàbþt samºrïgam pret nodarïto ¶aunumu un jàbþt kà iebiedº¹anas lïdzeklim pret ¹àda veida darbïbàm.

Lai stiprinàtu aizsardzïbu turpmàk, no valdïbàm prasïts iesniegt tiesïbu aktus, saskañà ar kuriem pieràdï¹anas pienàkums civillietàs, t.i. kur apsþdzïbas punkti nav iek¶auti) ir sadalïts starp personu, kura iesniegusi prasïbu par to, ka ar viñu ir negodïgi apgàju¹ies, un personu, pret kuru ir celta prasïba. Tas nozïmº, ka atbildïba lietas pieràdï¹anai vai nepieràdï¹anai ir sadalïta divu personu starpà. Personai, kas iesniegusi prasïbu, vispirms ir jàpieràda, ka fakti atbilst notiku¹ajai diskriminàcijai (ka ir ¹ï pieràdïjuma prezumpcija), un ka tàtad ir pamats prasïbas iesnieg¹anai. Pºc tam personai, kas apvainota diskriminàcijà, ir jàpieràda, ka viñi nav rïkoju¹ies negodïgi un ka viñu rïcïbai bijis juridisks pamats. Tàtad apvainotàs puses pienàkums ir pàrliecinàt tiesu vai tribunàlu par to, ka viñi nav rïkoju¹ies diskriminºjo¹i. Un prasïtàjam nav jàsniedz tie¹ie pieràdïjumi par to, ko viñi mazticami varºtu izdarït.

Valdïbàm ir uzlikts par pienàkumu papildus nodro¹inàt, lai cilvºki, kas iesniedz prasïbas par diskriminàciju, bþtu atbilsto¹i aizsargàti pret represïvu atlai¹anu vai atriebïbu, kà rezultàtà, ja netiks pieñemti mºri, tas varºtu atturºt viñus izmantot savas tiesïbas par vienlïdzïgu apie¹anos. Tas ir attiecinàms arï uz lieciniekiem diskriminàcijas lietàs, kuriem ir jànodro¹ina tàda pat aizsardzïba pret represïvu atlai¹anu, iedro¹inot viñus sniegt liecïbu. Tàtad no valdïbàm prasïts ïstenot pasàkumus, lai atturºtu diskriminàcijà apvainotàs personas no ¹àdas rïcïbas. ©ie pasàkumi ir nepiecie¹ami, lai ïpa¹i aizsargàtu darbiniekus pret iespºjamo darba lïguma lau¹anu pºc darba devºja iniciatïvas, ja darbinieki iesniedz sþdzïbu vai prasïbu tiesà pret savu darba devºju vai ja viñi sniedz liecïbu negodïgas apie¹anàs lietàs.