Main Menu:
- ES Politika
- ES tiesības
- Uzziņas par direktīvām
- Cilvēku tiesību aizsardzība
- Organizācijas vienlīdzīgas attieksmes veicināšanai
- Pozitīva darbība
- Saprātīgu darba apstākļu nodrošināšana
- Informācija un dialogs
- Rīcības programma
- Saites
- Stop-diskriminŕcijas ceśvedis
- Kampaņa
- Pasākumi & notikumi
- InforInformŕcija medijiem
- Dokumentu bibliotska
- Nacionŕlŕ informŕcija
Banner
You are here:
SākumsES PolitikaES tiesībasUzziņas par direktīvām
Content Area:
Uzziņas par direktīvām par rasu vienlīdzību un vienlīdzību nodarbinātības jomā
ES direktīvas par diskriminācijas apkarošanu izriet tieši no Amsterdamas Līguma nosacījumiem un ES valdības tos vienbalsīgi saskaņojušas 18 mēnešu laikā pēc Līguma stāšanās spēkā brīža – 1999. gada maijā.
Līgums, kas izklāsta Eiropas Savienības principus un mērķus, nosaka, ka:
‘Savienība ir dibināta uz izvēles brīvības, demokrātijas, cilvēka tiesību cieņas un pamatbrīvību principiem […] principiem, kas ir kopīgi visām dalībvalstīm’
Tas uzsver diskriminācijas novēršanas pamata nozīmīgumu un attiecina šo principu uz citām jomām, kuras skatītas iepriekš, papildus nacionalitātei un vienlīdzīgam vīriešu un sieviešu atalgojumam. Proti, tas dod Eiropas Savienībai tiesības rīkoties pret diskrimināciju uz vairākiem pamatiem. Šīs tiesības ir izklāstītas 13.pantā:
‘Neskarot pārējos šā Līguma noteikumus un nepārsniedzot pilnvaras, ko Kopienai piešķir šis Līgums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu var veikt attiecīgas darbības, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.’
Direktīvās ietvertā motivācija
Pamatprincips, uz kā balstās direktīvas, ir tāds, ka katram ir jādod tiesības rīkoties vienlīdzīgi un taisnīgi. ES primārā atbildība ir aizsargāt cilvēku pamata tiesības. Kā skaidri teikts abās direktīvās, ir svarīgi, lai ES attīstītu kā ‘brīvības, drošības un taisnīguma areālu’. Ir ļoti svarīgi arī tas, lai atbalstītu analoģisku principu iespēju vienlīdzības nodrošināšanai un lai katram dotu vienādas iespējas realizēt savu potenciālu un sasniegt to, uz ko viņi ir spējīgi. Tas, savukārt, ir svarīgi, lai sasniegtu ES plašākus mērķus.
Saskaņā ar direktīvām, diskriminācija var ‘kaitēt ES Līgumā minēto mērķu sasniegšanai, proti, nodarbinātības un sociālās nodrošināšanas augsta līmeņa sasniegšanai, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes, ekonomiskas un sociālas kohēzijas un vienotības celšanai’. Tas arī pakļauj riskam Eiropas nodarbinātības stratēģijas mērķus – sekmēt ‘darba tirgus attīstību, kas būtu labvēlīgs iesaistīšanai sociālajā dzīvē’ un atbalstīt ‘vecāka gājuma strādniekus, lai palielinātu viņu līdzdalību darba resursos’.
