Main Menu:
- ES Politika
- Stop-diskriminŕcijas ceśvedis
- Kampaņa
- Pasākumi & notikumi
- InforInformŕcija medijiem
- Dokumentu bibliotska
- Nacionŕlŕ informŕcija
You are here:
SākumsNacionŕlŕ informŕcija LatvijaNotikumi
Content Area:
[16.11.2007] – Iecietîbas diena
Đajâ rudenî Latvijâ Iecietîbas dienu atzîmįjâm jau ceturto reizi. 16. novembrî, kad visus aicinâjâm bût tolerantiem un iecietîgiem vienam pret otru, tika organizįts pasâkums, kura laikâ katrs interesents varįja uzzinât par savâm tiesîbâm darba tirgû. Bet dienu iepriekđ – 15.novembrî – Iecietîbas dienas ietvaros notika diskusija par visai plađu tįmu loku, bet ar kopîgu mįríi – padziīinât izpratni par đîbrîūa situâciju Latvijâ, diskriminâcijas problįmâm un iespįjamajiem risinâjumiem.
Diskusija notika Rîgas Stradiōa universitâtį, kur aptuveni 90 studentu kâri ieklausîjâs runâtâjos. Starp runâtâjiem bija Eiropas Vienâdu iespįju gada (2007) ĨsejasĄ - Latvijas romu apvienîbas ĨNįvo DromĄ valdes priekđsįdįtâjs Anatolijs Berezovskis un Resursu centra sievietįm ĨMartaĄ valdes priekđsįdįtâja Iluta Lâce, kâ arî Ebreju kopienas centra ĨAlefĄ programmu vadîtâja Gita Umanovska un Aleksejs Koīenko, kurđ ir bijis bįgīa statusâ, iebraucis Latvijâ no Baltkrievijas, un pađlaik var dalîties pieredzį, kâ ir saskarties ar neiecietîbu un to uzvarįt.
A.Berezovskis pastâstîja par tâdâm neiecietîbas izpausmįm kâ rasisms un ksenofobija, bet I. Lâce aizsâka auditorijâ sarunu par to, kâ mûsdienâs tiek diskriminįtas sievietes un kur tâdos gadîjumos vįrsties pįc palîdzîbas. ĨĪoti apsveicami, ka đâdi pasâkumi un diskusijas notiek. Es domâju, tiem bûtu jânotiek regulâri gan augstskolâs, gan vidusskolâs un pamatskolâs. Tâdi ir vįl jo vairâk nepiecieđami tâpįc, ka sabiedrîbâ patieđâm valda reâla neziōa par diskriminâcijas jautâjumiem. To pierâdîja saruna ar studentiem, kuri daudzas sievieđu diskriminâcijas pazîmes pieōįma par normu. Manuprât, tas ir liels zaudįjums, ka sabiedrîba nav jaunatnei parâdîjusi citu redzįjumu uz parâdîbâm un procesiem. Mani iepriecina vienîgi tas, ka studenti bija īoti atvįrti un gribođi kaut ko mainît,Ą saka Iluta.
Publikai īoti patika arî G. Umanovskas atklâtâ saruna par to, kâdįī joprojâm, arî 21. gadsimtâ, ir tâdi cilvįki, kas nemîl ebrejus. Gita atzîst: ĨDiskusijas laikâ mįėinâjâm aptvert vairâkas tįmas – runâjâm gan par dzimumu nevienlîdzîbu, gan par rasismu, gan arî par migrâcijas problįmâm –izrâdîjâs, jaunieđiem ir daudz jautâjumu, tâpįc uzskatu, ka ârkârtîgi noderîgi bûtu rîkot vairâkas specifiskas diskusijas – katru veltîtu savam jautâjumam.Ą
Ar patiesâm emocijâm dalîjâs arî A. Koīenko, kurđ visus klausîtâjus sajûsminâja ar stâstiem par dzîvi Baltkrievijâ: daudzi jaunieđi vienkârđi nespįja saprast dzîvi bez elementârâm demokrâtijas izpausmįm.
Savukârt pađâ Iecietîbas dienâ Eiropas Savienîbas mâjâ Aspazijas bulvârî 28 visi interesenti bija aicinâti apmeklįt Konsultâciju biroju ĨUzzini par savâm iespįjâm darba tirgû!Ą. Đis kampaōas ĨPar daūâdîbu. Pret diskriminâcijuĄ ietvaros rîkotais improvizįtais birojs īâva ne mazums cilvįkiem saprast, ka arî viōiem ir lielas iespįjas iegût darbu un aizstâvįt savas tiesîbas. Cilvįki no Rîgas un arî tâlâkiem Latvijas rajoniem labprât izmantoja iespįju par savâm problįmâm darba vietâ pastâstît Tiesîbsarga biroja, Valsts darba inspekcijas, Îpađo uzdevumu ministra sabiedrîbas integrâcijas lietâs sekretariâta, Latvijas Cilvįktiesîbu centra un Latvijas Invalîdu biedrîbas pârstâvjiem un saōemt atbildi, konsultâciju vai vienkârđu cilvįcisku padomu.
Latvijas Cilvįktiesîbu centra juriste Ilvija Pûce pįc pasâkuma teica: "Galvenâ ideja bija nodot informâciju. Apmeklįtâju lîdzpaōemtie bukleti noteikti nestâvįs grâmatu plauktos, bet nokīûs arî tâlâk pie radiem, draugiem, paziōâm. Cilvįki zinâs, kur vįrsties pįc palîdzîbas tad, ja darba devįjs neievįro viōu tiesîbas´. Pįc sarunâm ar apmeklįtâjiem viōa secinâjusi, ka cilvįkiem par diskriminâciju ir daudz lielâka izpratne nekâ pirms vairâkiem gadiem.
| |||||
| |||||
|
Džordžs Stīls
Džordžs Stīls
... privātskolotājs, biedrības afrolat pārstāvis:
"Cilvēktiesības „nepieder” vienai tautai vai rasei – tās ir mums visiem.
Man liekas, ka rasisms rodas aiz bailēm – cilvēki baidās, ka viņiem kāds var kaut ko atņemt. Bet mēs taču tieši tāpat mīlam Latviju un strādājam šeit.
Mani skolēni, piemēram, mani neuztver kā tumšādaino, bet gan kā skolotāju – un tāds es arī esmu."
Hosams Abu Meri
Hosams Abu Meri
ārsts, Arābu kultūras centra vadītājs
Es jau 14 gadus dzīvoju Latvijā, esmu ārsts un katru dienu palīdzu visdažādākajiem cilvēkiem – latviešiem, krieviem, baltkrieviem, – un nav svarīgi, kāda ir mana ādas krāsa, reliģiskā pārliecība vai tautība. Mana loma ir viņiem palīdzēt.
Tomēr sabiedrībā iecietības pietrūkst, īpaši pēdējā laikā. Manā gadījumā nav diskriminācijas pret kādas konkrētas ādas krāsas cilvēku, bet drīzāk attieksme „arābs, tātad – musulmanis, terorists utt.”. Sevišķi to jūt pēc 11. septembra, un ne jau tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Taču arābi nav tikai musulmaņi – viņu vidū ir, piemēram, arī kristieši, kas dzīvo pēc citām tradīcijām.
Manuprāt, vairāk jāorganizē semināri, konferences, lekcijas, iecietības dienas vai nedēļas, jāstāsta par to masu medijos, lai cilvēki sāktu saprast, ka viņi, iespējams, domā nepareizi, netaisnīgi.
Neiecietība rada ierobežojumus iespējamai sadarbībai – arī ekonomiskajā ziņā, kas Latvijai nav mazsvarīgi. Ja, teiksim, kāds arābs apsver investīciju projektu Rīgā, bet šeit viņu nosauc par teroristu – kāda tur vairs var būt sadarbība?
Starptautiskā iecietības diena Latvijā
Starptautiskā iecietības diena Latvijā tiek atzīmēta jau trešo gadu. Šīs dienas laikā sabiedrība tiek aicināta būt saprotošākiem vienam pret otru, nenosodīt tos, kuriem ir citādāka ādas krāsa, reliģiskā pārliecība, kuri piedzimuši vai kļuvuši par invalīdiem u.c. Iecietības dienas pasākumi tiek rīkoti sadarbojoties Eiropas Komisijas informatīvajai kampaņai „Par dažādību. Pret diskrimināciju” un LR Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam (ĪUMSILS).
Lai informētu par šīgada aktivitātēm un Starptautiskās iecietības dienas ideju kā tādu, 14. novembrī notika preses konference, bet tūlīt pēc preses konferences – seminārs par iecietību un diskrimināciju darba vidē Latvijā un citur Eiropas Savienībā.
Vienlaikus ar semināru Iecietības dienas pasākumu ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas skatlogos bija skatāma izstāde ar pēdējos gados kampaņas „Par dažādību. Pret diskrimināciju” ietvaros izdotajām brošūrām, flaieriem, plakātiem, informatīvām filmām utt. Papildus tam visu nedēļu pa Rīgu braukāja vieglā automašīna ar piekabi, uz kuras bija izvietoti plakāti, kas aicināja ikvienu būt iecietīgam un saprotošam pret apkārtējiem, kā arī – tirdzniecības centrā „Spice” tika izvietotas uzlīmes, uz kurām lasāms patiess stāsts par čigānu tautības sievieti, kas prata aizstāvēt savas tiesības strīdā ar potenciālo darba devēju.
Iecietības noslēgumā, 16. novembrī, jau otro gadu pēc kārtas tika pasniegta Zebras balva iecietīgākā publicētā preses materiāla autoram. Šogad šo balvu par iecietības veicināšanu saņēma krievu laikraksts „Telegraf” un žurnāliste Margarita Sprancmane par rakstu „Karalienes pacietība”, kurā stāstīts par aktrisi Viju Artmani. Publikācijas vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes un Baltijas Krievu institūta, Komunikācijas nodaļas studenti. Balvas pasniegšanā piedalījās kampaņas „Par dažādību. Pret diskrimināciju” Dažādības vēstniece Sanita Kozlovska, kas šogad uzvarēja tiesā pret iespējamo darba devēju, kurš viņu diskriminēja, nepieņemot darbā tautības dēļ.
| ||
 | |  |
Maratonisti pauž savu attieksmi pret diskrimināciju darba tirgū
Sestdienas, 3.jūnija priekšpusdienā Rīgas ielas pārpludināja sportisti, kas piedalījās ikgadējā starptautiskajā Rīgas maratonā, – šogad tas norisinājās jau 16. reizi, un tajā pirmo gadu piedalījās arī Eiropas Komisijas kampaņas „Par dažādību. Pret diskrimināciju” atbalstītāji.
Skrējiena dalībniekiem bija iespēja sacensties trīs veidu distancēs – klasiskajā maratonā (42 km), pusmaratonā (21 km) un satelītskrējienā pa Rīgas centru (5,3 km). Visu distanču dalībniekiem tika piešķirti īpaši kampaņas „Pret dažādību. Pret diskrimināciju” krekliņi, uz kuriem redzamais vēstījums aicināja gan dalībniekus, gan skatītājus novērst sabiedrībā valdošo diskrimināciju pret dažādām iedzīvotāju grupām.
Vairāk informācijas
Par semināru "Kas ir rasisms?"
"Sāksim mainīt sevi, tad visa pasaule mainīsies!" skan viena no atziņām, pie kurām nonāca vairāk kā 50 skolēni no dažādām Rīgas skolām, piedaloties informatīvajā seminārā "Kas ir rasisms?".
Seminārs notika šodien, 21.martā, Starptautiskās nedēļas pret rasismu ietvaros, un to organizēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar biedrību "Eiropas minoritātes – Baltijas un Skandināvijas valstu filiāle". Semināru atklāja ministrs Ainars Latkovskis un ASV vēstniece Latvijā Katrīna Toda – Beilija. Semināra laikā skolēni piedalījās diskusijās, grupu darbos un izstrādāja ieteikumus cīņai ar rasismu.
Atklājot semināru, ministrs Ainars Latkovskis pateicās skolēniem par izrādīto interesi, piedaloties šajā seminārā, un aicināja viņus iesaistīties diskusijā un "nepaiet garām, kad kādam tiek darīts pāri". Arī ASV vēstniece Latvijā Katrīna Toda – Beilija uzsvēra to, ka ikviena spēkos ir ietekmēt situāciju un galvenais ir iesaistīties diskusijā, uzdot jautājumus un nenovērsties. Vēstniece citēja arī Koretu Skotu Kingu, Mārtina Lutera Kinga sievu, kura reiz teikusi: "Netaisnība kādā pasaules vietā ir netaisnība visā pasaulē".
Viena no atziņām, pie kurām diskusiju rezultātā nonāca skolēni, skan šādi: "Sāksim mainīt sevi, tad visa pasaule mainīsies!" Skolēni atzina nepieciešamību pēc dialoga sabiedrībā, jo "parasti ir tā – ja tas neskar mani vai manus tuviniekus, tad man ir vienalga", un tieši šī attieksme ir tā, ar kuru būtu jācīnās. Semināra beigās skolēni izstrādāja ieteikumus, kādā veidā cīnīties ar rasisma izpausmēm Latvijas sabiedrībā, un apņēmās nedēļas laikā šos ieteikumus apkopot un atklātas vēstules veidā nosūtīt gan Latvijas plašsaziņas līdzekļiem, gan valsts pārvaldes iestādēm.
Starptautiskās pretrasisma nedēļas ietvaros līdz pat 28.martam notiek dažādi pasākumi, sākot no skolēnu diskusijām, beidzot ar literāri – muzikālo pasākumu "1001 nakts – mīti un patiesība par arābu pasauli". Līdz 31.martam Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta telpās, Blaumaņa ielā 5a, 5.stāvā, ikviens interesents ir aicināts apskatīt izstādi "Austrumu kultūras Latvijā".
Seminārā, kā arī citos Starptautiskās nedēļas pret rasismu pasākumos, tiek izplatīti sadarbībā ar Eiropas Komisijas kampaņu "Par dažādību. Pret diskrimināciju" izstrādāti informācijas materiāli, kuros ikvienam ir iespēja atrast pamatinformāciju, kā atpazīt diskriminācijas gadījumus un kur vērsties, ja tādi ir pamanīti.
Uzziņai:
Kopš 1960.gada 21.marts ir ANO Starptautiskā visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanas diena, un šajā laikā visā Eiropā notiek Eiropas nedēļa pret rasismu, kuras ietvaros tiek pievērsta uzmanība visu veidu diskriminācijas izskaušanai un iecietības veicināšanai. Latvija šajā projektā iesaistās jau trešo gadu.
Vecāka gadagājuma cilvēku interešu aizstāvības sadarbības tīkls - trīs gadi kopīgā darbībā
Semināra dalībnieces (no kreisās puses) Māra Skuja (Baldone), Aija Kušķe (Salaspils), Rita Bērziņa (Lēdurga)
Vecāka gadagājuma cilvēku interešu aizstāvības sadarbības tīkla dalīborganizācijas seminārā, kas notika 1. martā Rīgā, atskatījās uz savas darbības trīs gadu periodu. Šajā tikšanās reizē kopā pulcējās pārstāvji no 19 organizācijām, kuras ne vien pārrunāja jau paveikto, bet arī vienojās par turpmākās darbības virzieniem.
Vecāka gadagājuma cilvēku interešu aizstāvības sadarbības tīkls savu darbību uzsācis 2003. gada 5. decembrī ar starptautiskās veco ļaužu organizācijas "Help the Aged" (Londona, Lielbritānija) atbalstu un pēc biedrības "Baltā māja" iniciatīvas. Informācija par sadarbības tīkla izveidi tika ievietota internetā un pieteikties varēja visi interesenti. Atsaucās 14 organizācijas, kas dibināja "Nacionālo sadarbības tīklu organizācijām, kas strādā vecāka gadagājuma cilvēku interešu aizstāvībai". Par tīkla vadošo organizāciju tika ievēlēta biedrība "Baltā māja". Tīkla mērķis ir dalīties informācijā, pieredzē un idejās, kas tieši skar gados vecākus cilvēkus, piedalīties Latvijas un ES politikas veidošanas procesu ietekmēšanā.
Tīkla organizācijas, kuras pārstāv visus Latvijas novadus, tiekas vairākas reizes gadā. Tie ir ikgadēji semināri, kurus atbalsta organizācija "Help the Aged" un kuros piedalās arī šīs organizācijas pārstāvji. Ziņojumus sniedz arī uzaicinātie valsts institūciju pārstāvji un politiķi. Esam tikušies ar labklājības, veselības, transporta, ārlietu ministriju pārstāvjiem. Savās pārdomās par Latvijas attīstības procesiem ar mums dalījušies Eiroparlamentārietis Aldis Kušķis, diplomāte Sandra Kalniete.
Skolēni izsaka savas domas par iecietību un diskrimināciju
2005.gada novembrī Latvijā, tāpat kā daudzās citās pasaules valstīs, norisinājās Iecietības dienas pasākumi - tostarp, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā tika apbalvoti skolēni, kas piedalījās ASV Izglītības informācijas un testēšanas centra rīkotajā eseju konkursā.
Konkursa dalībnieki rakstīja savas pārdomas un spriedumus par to, kā veicināt iecietību un izpratni par diskriminācijas un dažādības jautājumiem mūsu sabiedrībā, kā arī - ko viņi paši dara, lai mazinātu rasismu, ksenofobiju, homofobiju un citas neiecietības izpausmes.
Piedāvājam arī jums iepazīties ar Latvijas vidusskolēnu rakstītajām esejām un līdz ar to padomāt par to, ko jūs varat darīt, lai veicinātu daudzveidīgas, iecietīgas sabiedrības attīstību Latvijā.
Iecietības dienā uzsver – dažādība bagātina mūsu sabiedrību
16.novembrī Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, norisinājās dažādi Starptautiskās iecietības dienas pasākumi, uzsverot to, kāds ieguvums ir cilvēku daudzveidība dažādās dzīves jomās. Pasākumus organizēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar valsts un nevalstiskajām organizācijām, kā arī Eiropas Komisijas kampaņu „Par dažādību. Pret diskrimināciju”.
Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis teica: „Pēdējā gada laikā Latvijā ir bijuši vairāki neiecietības gadījumi, arī Eiropu satricinājuši nemieri. Starptautiskās iecietības dienas mērķis ir parādīt, ka dažādība bagātina sabiedrību.”
| ||
 | |  |
Iecietības dienas ietvaros 16.novembrī tika apbalvoti gan 9.-12.klašu skolēnu eseju konkursa „Veicini iecietību! Atbalsti sapratni! Ko es varu darīt, lai novērstu rasisma, ksenofobijas, seksisma un citus neiecietības veidus?” uzvarētāji, gan arī žurnālistu balva „Zebra” – to ieguva laikraksta „Diena” žurnāliste Ieva Alberte par materiālu „Pa ceļam uz savu rajonu”.
Līdztekus šiem pasākumiem 10.-12.klašu skolēniem bija iespēja apmeklēt Rīgas Ebreju kopienas sinagogu un iepazīt šīs reliģijas tradīcijas – skolēniem ekskursija ļoti patika, un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts plāno līdzīgu pasākumu rīkot arī nākamā gada martā pretrasisma nedēļas laikā.
Savukārt Latviešu valodas apguves valsts aģentūra Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī, un Ventspilī rīkoja skolotāju, skolēnu un studentu diskusiju ciklu „Iecietības un neiecietības piemēri latviešu literatūrā”, bet portāli www.dialogi.lv un www.politika.lv aicināja visus piedalīties aptaujā par savu un sabiedrības iecietības līmeni.
16.novembris ir UNESCO konstitūcijas (1945) parakstīšanas gadadiena. Pirmo reizi Starptautiskā iecietības diena tika atzīmēta 1996.gadā. Tās mērķis ir pievērst uzmanību cilvēku izglītošanai par iecietības jautājumiem un mobilizēt sabiedrības atbalstu iecietībai.
Eiropas tūres ietvaros Jēkabpilī viesojās antidiskriminācijas Infobuss
Lai informētu Latvijas iedzīvotājus par jaunajām tiesībām diskriminācijas novēršanas jomā, 11.jūnijā Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā, viesojās Eiropas antidiskriminācijas Infobuss, kas Eiropas tūres ietvaros apceļoja ES dalībvalstis.
Uzmanību piesaistošais 16 m garais dzelteni zilais Infobuss (informatīvās kampaņas mērķiem īpaši iekārtots kravas furgons) piedāvāja daudzveidīgu uzziņas un izklaides programmu - tās laikā tika rīkots gan zīmēšanas konkurss bērniem, gan sanākušajiem bija iespēja noskatīties deju ansambļa un ebreju muzikālās grupas priekšnesumus.
Pirmo reizi Latvijā Infobuss viesojās pagājušā gada septembrī vienlaikus ar Rīgā notiekošo Viseiropas konferenci „Eiropa kopā 2004 „Par dažādību. Pret diskrimināciju.”
| |||
|
Uzaicinājums uz Nacionālās žūrijas tikšanos
Ir pienācis laiks uzzināt Žurnālistikas balvas 2004 „Par Dažādību. Pret Diskrimināciju” 25 valstu uzvarētājus. Ar šo balvu atzinība pirmo reizi tiek izteikta žurnālistiem visā ES, kuri veltījuši savu darbu sabiedrības izpratnes veicināšanai par dažādības priekšrocībām un diskriminācijas novēršanu nodarbinātības jomā.
Drukāto un interneta mediju žurnālisti no visām 25 ES dalībvalstīm kopumā ir iesnieguši 246 darbus, kas, mūsuprāt, ir ļoti nozīmīgs skaits, ņemot vērā, ka šis ir pirmais šīs balvas konkurss. Lai apspriestu Jūsu personīgo Latvijas žurnālistu iesniegto darbu vērtējumu ar citiem žūrijas locekļiem un noteiktu valsts uzvarētāju, laipni aicinām Jūs uz Žurnālistikas balvas 2004 „Par Dažādību. Pret Diskrimināciju” Žūrijas locekļu oficiālo tikšanos:
Piektdien, 2005.gada18.februārī,
no pulksten 16.00 līdz 18.00
Viesnīcā Reval Hotel Rīdzene, zālē Arkādija
Adrese: Reimersa iela 1, Rīga
Pielikumā Jūs varat iepazīties ar sanāksmes darba kārtību.
Mēs vēlētos izmantot šo gadījumu un vēlreiz sirsnīgi pateikties Jums par sniegto atbalstu, kas ir būtisks ieguldījums, lai garantētu visu Žurnālistikas balvas dalībnieku darbu profesionālu un kvalitatīvu vērtējumu.
Lai izprastu rasu naida problēmu, piedāvā interesentiem iejusties tā upuru lomā
14. – 21.martā visā Eiropā tika atzīmēta Nedēļa pret rasismu. Šīs nedēļas ietvaros Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts un Eiropas Jaunatnes cilvēktiesību sadarbības tīkls šī gada 19.martā laukumā pie Hotel de Rome visiem interesentiem sniedza iespēju izjust to, ko jūt rasisma upuri, piedalīties ielu akcijā „Par laimi mēs esam dažādi!” un kultūras stafetē „Iepazīsti kultūru daudzveidību!”.
Ja vēlaties lejupielādēt preses ziņojumu pilnībā, lūdzu klikšķiniet uz PDF simbola.
Rasismam nav vietas Latvijā
25.maijā Jelgavā
25.maijā Jelgavā norisinājās akcija „Saki rasismam nē!”. Akciju organizēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Eiropas Jaunatnes cilvēktiesību sadarbības tīkls, Jelgavas Sabiedrības integrācijas centrs, Jelgavas Skolēnu dome un Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Akcijas laikā tika izplatīti arī Eiropas Savienības iniciatīvas „Par dažādību. Pret diskrimināciju” informācijas materiāli.
Akcijas „Saki rasismam nē!” ietvaros visi interesenti Jelgavas Sabiedrības integrācijas centrā varēja piedalīties diskusijā „Rasisma izpausmes Latvijā – mīts vai realitāte?”, ko vadīja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Mazākumtautību lietu departamenta speciāliste Irina Vasiļjeva. Savukārt no plkst.15.00 Jelgavas Raiņa parkā ikviens interesents tika aicināts iziet caur stilizētu tuneli, lai uz mirkli iejustos tajā neiecietības, ksenofobijas un baiļu pasaulē, ko neiecietības un rasisma upuri piedzīvo ik dienas. Turpat ikvienam bija iespēja arī apskatīt pirkstu nospiedumu izstādi „Par laimi mēs esam dažādi!” un atstāt arī savu pirkstu nospiedumu kā atbalstu cīņai pret rasismu.
Šī gada martā Rīgā, pie universālveikala „Centrs” tika piekauts indiešu restorāna pavārs. Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis aicināja Valsts un Drošības policiju rūpīgi izvērtēt, vai šis uzbrukums nav noticis rasistisku motīvu vadīts. Nesen turpat pie universālveikala tika aizskarts arī ebreju kopienas rabīns Mordehajs Glazmans. A.Latkovskis norāda: „Nav pieļaujamas nekādas rasisma izpausmes. Arī atsevišķie gadījumi Latvijā liecina, ka ne vienmēr esam tik iecietīgi, kā gribētos domāt. Mēs it kā esam pieraduši pie daudzveidības, taču līdz šim Latvijas iedzīvotāji vismaz vizuāli īpaši neatšķīrās. Tāpēc ir grūti pieņemt tos, kas izskatās citādāk. Tieši tādēļ ar „Rasisma tuneli” mēs cenšamies parādīt tās problēmas, sajūtas, ko piedzīvo rasisma upuri. Rasisma tunelis ir sācis savu ceļu un plānots, ka tas turpinās savu izglītošanas kampaņu arī citās lielākajās Latvijas pilsētās.”
