Da¾àdïba biznesa pasaulº

Pozitïvas prakses piemºri darba vietà

10/2005

Arvien vairàk Eiropas uzñºmumu pieñem da¾àdïbas un vienlïdzïbas stratº»iju ne tikai ºtisku vai juridisku apsvºrumu dº¶, bet arï to priek¹rocïbu dº¶, ko ¹àda stratº»ija varºtu nodro¹inàt biznesà. Galvenàs no ¹ïm priek¹rocïbàm ir iespºja izvºlºties un paturºt vairàk darbinieku no pla¹a augsti kvalificºtu darbinieku klàsta, uzlabots korporatïvais tºls un reputàcija, vairàk jaunievedumu un labàkas marketinga iespºjas.

 Lejupielàdºt pdf (anglu) 1.54 MB

2. Pàrskats par Eiropas diskriminàcijas novºr¹anas likumdo¹anu

10/2005

©ajà numurà:

Raksti par daudzkàrtºju diskriminàciju, EKT un diskriminàcijas novºr¹anas likumdo¹anu, un iepriek¹ºjà nolºmuma procedþru / Jaunàkà informàcija par EKT un EK Cilvºktiesïbu tiesà izskatàmajàm lietàm / Izmaiñas valstu likumdo¹anà / Jaunàkà informàcija par Eiropas politiku

 Lejupielàdºt pdf (anglu) 1.7 MB

Diskriminàcijas novºr¹anas likumdo¹anas izstràde Eiropà

25 ES dalïbvalstu salïdzinàjums

09/2005

Eiropas Komisijas diskriminàcijas novºr¹anas tïkla tieslietu eksperti ir laidu¹i klajà salïdzino¹u analïzi par diskriminàcijas novºr¹anas likumdo¹anu 25 dalïbvalstïs, balstoties uz izsme¶o¹iem, iepriek¹ sagatavotiem valstu ziñojumiem. Ziñojumà tiek salïdzinàti un pretstatïti da¾àdu valstu likumi, noràdot tendences un kopïgus aspektus abu Direktïvu ievie¹anas procesà. Apskatot katru diskriminàcijas iemeslu atsevi¹ói un kopºjà kontekstà, ziñojums sniedz izsme¶o¹u pàrskatu par valstu tiesïbu aktiem diskriminàcijas apkaro¹anai visà ES.

 Lejupielàdºt pdf (anglu) 1.21 MB

EK diskriminàcijas novºr¹anas likumdo¹anas metodes un sankcijas

Efektïvas, proporcionàlas un atrunàjo¹as valstu sankcijas un metodes, uzsverot kompensàciju maksimàlos apmºrus diskriminàcijas upuriem

06/2005

©ajà ziñojumà tiek pºtïts, kas dalïbvalstïm jàdara saskañà ar „efektïvu, proporcionàlu un atrunàjo¹u sankciju" jºdzienu Rasu un Nodarbinàtïbas pamatdirektïvu ievie¹anas procesà. Ziñojuma ievadà tiek iztirzàta jºdziena par efektïvàm, proporcionàlàm un atrunàjo¹àm metodºm izstràde un nozïme EK dzimumu vienlïdzïbas likumdo¹anà (no kurienes tàs ir vºsturiski cºlu¹às) un kopºjà EK likumdo¹anà. Pºc tam tiek apskatïtas metodºm izvirzïtàs prasïbas saskañà ar starptautisko cilvºktiesïbu aizsardzïbas likumdo¹anu. Turpmàk ziñojumà tiek analizºta jºdziena par efektïvàm, proporcionàlàm un atrunàjo¹àm metodºm nozïme specifiskajà Rasu un Nodarbinàtïbas pamatdirektïvu kontekstà. Pºdºjà noda¶à tiek runàts par kompensàciju maksimàlajiem apmºriem.

 Lejupielàdºt pdf (anglu) 513 KB

1. Pàrskats par Eiropas diskriminàcijas novºr¹anas likumdo¹anu

04/2005

©ajà numurà: 

Raksti par diskriminàcijas novºr¹anas direktïvàm, vienlïdzïbas nodro¹inà¹anas organizàciju neatkarïbu un Eiropas tieslietu ekspertu tïklu / Jaunàkà informàcija par EKT un EK Cilvºktiesïbu tiesà izskatàmajàm lietàm / Izmaiñas valstu likumdo¹anà / Jaunàkà informàcija par Eiropas politiku

 Lejupielàdºt pdf (anglu) 1.3 MB

Vienlïdzïba un nediskriminàcija - Ziñojums par 2005. gadu

05/2005

©ajà ziñojumà apkopoti dalïbvalstu un ES lïmeña sasniegumi cïñà pret diskriminàciju pºdºjà gada laikà. Ziñojums sadalïts divàs da¶às. Pirmajà da¶à tiek izklàstïtas prasïbas, kas ietvertas Direktïvà par rasu vienlïdzïbu un Direktïvà par nodarbinàtïbas vienlïdzïbu, kà arï tiek sniegts apraksts par Komisijas veiktajiem pasàkumiem, lai nodro¹inàtu, ka dalïbvalstis ievºro atbilstïbas noteikumus. Pºc tam tiek izskatïti jaunie tiesïbu akti un citi noteikumi, ko ieviesu¹as dalïbvalstis, lai pildïtu ¹ïs prasïbas. Turklàt tiek sniegti arï da¾i tiesïbu aktu piemºri, kas tiek ïstenoti praksº. Otrajà Ziñojuma da¶à tiek izvºrtºta romu situàcija ES. Romi kopumà veido lielàko etnisko minoritàti papla¹inàtajà ES. ©ajà da¶à aplþkoti da¾i no pasàkumiem, ko ES veikusi, lai risinàtu izplatïtàs romu kopienu atstumtïbas un diskriminàcijas problºmas visas Eiropas ietvaros.

Lejupielàdºt pdf 920 KB

Diskriminàcija pºc vecuma principa un Eiropas likumdo¹ana

04/2005

At¹óirïga izturº¹anàs pret da¾àdiem indivïdiem vai grupàm pºc vecuma principa bie¾i tiek balstïta uz vispàrinàtiem pieñºmumiem vai pavir¹iem stereotipiem. Kad indivïdi tiek pak¶auti diskriminàcijai ¹àdu pazemojo¹u stereotipu rezultàtà, tiek pàrkàptas viñu cilvºciskàs cieñas pamattiesïbas, jo viñiem tiek liegta vienlïdzïga izturº¹anàs un cieña. ©àda diskriminàcija arï ne¶auj nelabvºlïgajàm vecuma grupàm pilnvºrtïgi piedalïties darba tirgþ.

1. da¶a - Vecums un vienlïdzïbas pamatdirektïva

2. da¶a - Tie¹à un netie¹à diskriminàcija

3. da¶a - Ierobe¾ojumi un pazemojumi

 Lejupielàdºt pdf (anglu) 694 KB

Vienlïdzïgas tiesïbas praksº - galvenie viedok¶i 2005. gadà

03/2005

Taisnïguma tºmai ir àrkàrtïgi liela nozïme diskriminàcijas novºr¹anas jomà. Mºs visi ceram, ka pret mums izturºsies pºc mþsu nopelniem, taèu ja tas tà nenotiek, ko mºs varam ¹àdà situàcijà darït? Likumdo¹ana, kura aizliedz diskriminàciju, nekam neder, ja cilvºki reàlajà dzïvº nespºj ïstenot savas tiesïbas.

 Lejupielàdºt pdf (anglu) 1.4 MB

Diskriminàcijas aizliegums saskañà ar Eiropas Cilvºktiesïbu likumu

02/2005

Saistïba ar ES Rasu vienlïdzïbas un Vienlïdzïbas nodarbinàtïbas jomà direktïvàm. Ziñojumà ir sniegts pàrskats par aizsardzïbu no diskriminàcijas saskañà ar 1950. gada Eiropas Cilvºktiesïbu konvenciju un 1961. gada Eiropas Sociàlo Hartu, kà arï 1996. gada Pàrstràdàto Eiropas Sociàlo Hartu, kuri ir galvenie Eiropas Padomes cilvºktiesïbu lïgumi. Ziñojumà ir mº»inàts noteikt ¹àdas aizsardzïbas aspektus, kuri varºtu ietekmºt 2000. gada 29. jþnija Direktïvas 2000/43/EC ar interpretº¹anu saistïtos svarïgos jautàjumus, ïstenojot vienlïdzïgas izturº¹anàs principu starp cilvºkiem neatkarïgi no viñu rases vai etniskàs izcelsmes, un 2000. gada 27. jþnija Direktïvu  2000/78/EC, veidojot vispàrºju vienlïdzïgas izturº¹anàs pamatu nodarbinàtïbas un profesionàlajà sfºrà.

 Lejupielàdºt pdf (anglu) 1,3 MB