Vecuma diskriminācija un Eiropas likumi

Eiropas Komisija

2005. gada aprīlis

Eiropas Komisija turpina cīnīties par dažādību darba vietā un pret diskrimināciju uzņēmējdarbības praksē. Šajā ziņojumā ir detalizēti izklāstīta Eiropas vecuma diskriminācijas būtība un iezīmēta atšķirība starp tiešu un netiešu diskrimināciju. Ziņojumā ir aplūkoti ierobežojumi un noliegumi tiesību aktos par pretdiskrimināciju, piemēram, attaisnota diskriminācija, pensijas vecums un darba tiesības.

 Lejupielādēt pdf 693 KB (EN)

Novecojo¹a sabiedrïba: Eiropas fakti un skait¶i

Veselïbas un nàkotnes alianse

©ï tïmek¶a lapa aplþko Eiropas novecojo¹o sabiedrïbu un pretdiskriminàcijas tiesïbu aktu ietekmi uz Eiropas Kopienu. Dokuments sniedz ieskatu jautàjumà par to, kàdº¶ iedzïvotàji noveco un ko tas nozïmº mþsu sabiedrïbai.

Lai iegþtu vairàk informàcijas, spiediet ¹eit.

Darbinieku vienlïdzïbas (vecums) noteikumi 2006 – Apvienotà Karaliste

©ajà dokumentà ir visi Apvienotàs Karalistes noteikumi attiecïbà uz diskriminàciju darbavietà, ieskaitot precïzu ¹àda veida diskriminàcijas definïciju un tàs juridisko vadïbu. Te ir minºta arï sïka informàcija par to, kà tiek realizºti vecuma diskriminàcijas tiesïbu akti.

 Lejupielàdºt pdf 266 KB (EN)

„AGE” gada ziñojums 2005

“AGE”: Eiropas veco ¶au¾u platforma

2005

„AGE”, Eiropas veco ¶au¾u platformas mºróis ir izteikt un popularizºt veco ¶au¾u intereses Eiropas Savienïbà un vairot izpratni par jautàjumiem, kuri tiem visvairàk rþp. ©is ir viñu jaunàkais ziñojums, tajà aprakstïts viñu darbs cïñà pret diskriminàciju un par darba apstàk¶u uzlabo¹anu vecàkiem cilvºkiem visà Eiropà.

 Lejupielàdºt pdf 2,20 MB (EN)

Vecums un darbavieta: darbinieku vienlïdzïbas (vecums) 2006. gada noteikumu ïsteno¹ana praksº – Apvienotà Karaliste

ACAS (Advisory, Conciliation and Arbitration Service) – Konsultatïvais, samierinà¹anas un arbitrà¾as dienests

2006. gada oktobris

©ï detalizºtà rokasgràmata ir izstràdàta, lai palïdzºtu darba devºjiem Apvienotajà Karalistº veiksmïgi risinàt vecuma diskriminàcijas problºmu darba vietà. Rokasgràmata skaidro vecuma diskriminàcijas tiesïbu aktus un noràda labàs prakses piemºrus da¾àdàs uzñºmºjdarbïbas jomàs, piemºram, darbà pieñem¹ana un do¹anàs pensijà.

 Lejupielàdºt pdf 854 KB (EN)

Vecuma diskriminàcija: visbie¾àk uzdotie jautàjumi darba devºjiem – Apvienotà Karaliste

ACAS

©ajà lapà ir apkopoti visbie¾àk uzdotie jautàjumi par vecuma diskriminàciju Apvienotajà Karalistº un tie ir ïpa¹i paredzºti darba devºjiem. Ir ierosinàtas uzñºmºjdarbïbas stratº»ijas, lai varºtu izvairïties no diskriminàcijas un padarït darbaspºku daudzveidïgu.

Lai iegþtu vairàk informàcijas, spiediet ¹eit.

Novecošanas un nodarbinātības politika - dzīvot ilgāk, strādāt ilgāk

OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

2006

Šajā ziņojumā pierādīts, ka nodarbinātība un sociālā prakse neļauj vecākiem cilvēkiem izvēlēties, kad un kā doties pensijā. Tas ir ļoti netaisnīgi, jo īpaši šobrīd, kad sabiedrība strauji noveco. Ziņojumā ir risināts jautājums par to, kā nākotnē sniegt labklājību šai novecojošajai sabiedrībai.

 Lejupielādēt pdf 1,59 MB (EN)  

10 svarïgàkie punkti, kas darba devºjam ir jàzina par vecuma diskriminàciju un pensiju

„Age Positive”

2006

1. Vecuma nolikums stàjàs spºkà 2006. gada 1. oktobrï. Pensijas noteikumi nestàsies spºkà lïdz 2006. gada 1. decembrim. Tàdà veidà bþs vairàk laika plànus pielàgot noteikumiem.

2. Nolikums aizliedz diskriminàciju darbà un arodizglïtïbà. Tajà skaità ir arï pieeja palïdzïbai un ieteikumiem, pieñem¹ana darbà, paaugstinà¹ana amatà, attïstïba, darba attiecïbu izbeig¹ana, piemaksas un atlïdzïba.

3. Nolikums attiecas gan uz jauniem, gan veciem cilvºkiem.

4. Visiem darba devºjiem, arodizglïtïbas sniedzºjiem, arodbiedrïbàm, profesionàlajàm asociàcijàm, darba devºju organizàcijàm, pilnvarotajàm personàm un pensiju plànu pàrvaldïtàjiem tagad ir jàñem vºrà jauni pienàkumi.

5. ©ajà nolikumà nav iek¶autas preces, iekàrtas un pakalpojumi.

6. Ir atcelts lielàka vecuma ierobe¾ojums netaisnïgai atbrïvo¹anai no darba un ¹tatu samazinà¹anai.

7. Ir ieviests vienots pensijas vecums 65 gadi, padarot piespiedu atlai¹anu pensijà pirms 65 gadu vecuma par nelikumïgu (ja vien tà nav attaisnota). Tas tiks pàrskatïts 2011. gadà.

8. Visiem darbiniekiem ir “tiesïbas pieprasït” iespºju stràdàt pºc noteiktà pensijas vecuma, 65 gadiem vai cita pensijas vecuma, kuru ir noteicis uzñºmums, un visiem darba devºjiem “ir pienàkums ñemt vºrà” darbinieku vºlmi stràdàt pºc 65 gadu vecuma.

9. Nolikums ietver pensijas, kà arï darba devºju ieguldïjumu personu pensijàs. Tomºr kopumà nolikums ¶auj pensiju plàniem darboties tàpat kà lïdz ¹im.

10. Nolikums neietekmº valsts pensijas.

Lai iegþtu vairàk informàcijas, spiediet ¹eit.

Lai vecàku cilvºku diskriminàcijas novºr¹ana k¶þst par tavu darbu

Fakti un skait¶i

Pasaules sabiedrïba noveco: ieskats Eiropà

Veselïbas un nàkotnes alianse

• Visà pasaulº iedzïvotàju grupa vecumà virs se¹desmit gadiem palielinàs àtràk nekà jebkura cita iedzïvotàju grupa. Iedzïvotàju da¶a 60+, kas tagad ir 605 miljoni, lïdz 2025. gadam teju dubultosies lïdz 1,2 miljardiem. Lïdz 2050. gadam tà sasniegs 2 miljardus un pirmo reizi pasaules vºsturº 60 un vairàk gadus veco cilvºku skaits pàrsniegs bºrnu lïdz 14 gadu vecumam skaitu. 
• Visizteiktàkà noveco¹anas tendence ir Eiropà, kur lïdz 2025. gadam bþs astoñas no 10 “vecàkajàm” pasaules valstu, kuràs ir vismaz 10 miljonu iedzïvotàju, sabiedrïbàm - ar lielàko procentu cilvºku, kas vecàki par 60 gadiem.
• Lïdz 2050. gadam aptuveni 35% Eiropas iedzïvotàju bþs vecàki par 60 gadiem, salïdzinot ar 20% mþsdienàs.

„Execunet” veiktà pºtïjuma rezultàti:

Saskañà ar 168 vado¹o darbinieku vecumà ap 50 gadiem aptaujas rezultàtiem teju trïs ceturtda¶as (74%) ir noraizºju¹ies par to, ka viñi tiks diskriminºti sava vecuma dº¶, un vairàk nekà puse (58%) uzskata, ka viñu vecums viñiem ir atñºmis tàs iespºjas, kas tiem bija agràk.

“Tà kà vecuma diskriminàcijai ne vienmºr tiek pievºrsta pienàcïga uzmanïba, jo ïpa¹i ekonomiskàs izaugsmes laikà, tà ir problºma, ar kuru savà karjerà ir jàsastopas teju katram profesionàlim,” apgalvo CEO (Consortium for Enterprise Outreach – Konsorcijs uzñºmºjdarbïbas veicinà¹anai) un „ExecuNet” dibinàtàjs Deivs Optons (Dave Opton). “Neoficiàli pieràdïjumi liecina, ka vado¹am darbiniekam, kas jaunàks par èetrdesmit gadiem, parasti ir divas reizes vairàk darba interviju nekà vado¹am darbiniekam, kas vecàks par piecdesmit gadiem.”

Viena tre¹da¶a aptaujàto vado¹o darbinieku (33%) uzskata, ka vecumam ir ¶oti liela nozïme, pieñemot lºmumu par pieñem¹anu darbà, ja ¹is vecums ir 50 vai nedaudz mazàk gadu. 34% uzskata, ka tas sàkas starp 51 un 55 gadu vecumu, bet atlikusï tre¹da¶a (33%) apgalvo, ka tà k¶þst par problºmu pºc 55 gadu vecuma.

Gandrïz puse (47%) aptaujàto apgalvo, ka stereotipi par to, ka vecàkiem darbiniekiem trþkst elastïguma un ener»ijas, ir galvenà problºma, kas pak¶auj darbiniekus riskam tikt diskriminºtiem, pamatojoties uz viñu vecumu. Trïsdesmit septiñi procenti vaino korporatïvo tºriñu samazinàjumu, 10% noràda uz àtrajàm tehnolo»iju izmaiñàm un 6% saka, ka galvenais iemesls, kàdº¶ vecàki darbinieki tiek pak¶auti diskriminàcijai, ir veselïbas apdro¹inà¹anas prºmiju palielinà¹anàs.

Aptauja atklàja arï to, ka, lai gan teju puse (47%) vado¹o darbinieku plàno doties pensijà pºc 65 gadu vecuma, 24% ir norþpºju¹ies par to, ka vecuma dº¶ tiem liks doties pensijà agràk.

(„Eurostat”)